NASA ūdens līmeņa celšanās karte

Cik precīzs ir šis NASA modelis?

  • Pirmkārt, modelis nezina neko par plūdmaiņām. Plūdmaiņu izmaiņas var būt 10m vai vairāk dažās pasaules daļās, tas ir lielākais šī modeļa trūkums.
  • Otrkārt, NASA dati paši par sevi nav ļoti precīzi. Jonathon Stott ir teicis, ka “NASA apgalvo, šo datu precizitāte ir +/- 16m ar 90% ticamību.” NASA savāca datus ar radaru no orbītas, tāpēc ēkas un koki rada sistemātisku datu pārvērtēšanu, pacēlumus apbūvētām un mežu teritorijām.
  • Treškārt, NASA dati nepārsniedz +/- 60 platuma grādus. To precizitāti kļūst neprecīzāka areāla galējos diapazonos, it īpaši dienvidu puslodē.
  • Ceturtkārt, simulācijas neņem vērā piekrastes erozijas ietekmi.
  • Piektkārt, nav ņemtas vērā nekādas piekrastes aizsardzības sistēmas. Ko ir iespējams izveidot, kas aizsargātu apdzīvotās sauszemes daļas, kas ir ievērojami zem jūras līmeņa. Kā piemērs pašreizējā aizsardzība Holandē, kas spēj izturēt papildus 1 metru no vidējā jūras līmeņa.
  • Visbeidzot, ir pasaules reģioni, kuri ir tālu no jūrām un okeāniem, kas ir stipri zem jūras līmeņa. Šajā kartē šīs zonas ir parādītas kā applūstošās teritorijas, taču reāli draudu šīm teritorijām nav. Piemēram apgabals uz ziemeļiem no Kaspijas jūras ir visspilgtākais piemērs.